vakar satiku vienu foršu kundzi no iepriekšējās darba vietas. Ziniet, ko viņa teica? Ka es ļoti labi izskatoties 
Bet ne jau tā vienkārši, bet kontekstā ar to, kāda, citēju, pagurusi es bijusi vēl tur strādājot. Un kā tagad izskatās Ieva, Zanda.. Kas gan var būt vēl labāks kompliments!
vakar spontāni sarīkojām ģimenes kinohronikas vakaru. TIK MĪLĪGI! Ir ne tikai dokumentālas ainas, bet arī mākslas filmas!! ka es jums saku..uzreiz saproti, ka tomēr viss pa lielam ir pareizi, viss ir savās vietās. Nevienam A. Š. bērnam, es pieņemu (protams, līdz galam nevaru zināt), nav tāda bērnība, jo tajā nav ielikts tik daudz personiskuma.
Šo to arī mēģinājām pārfilmēt ar parasto kameru. Kvalitāte, protams, nekāda īpašā, bet nu es jau katru reizi baidos, kas tas filmu aparāts vairs ilgi negriezīsies,tad nu vismaz kaut kādā formātā būs skatāms. Bikiņ pamontēšu, pielikšu fonā mūziciņu (lai gan oriģinālā filmu rādītāja griešanās skaņa arī nav peļama), ielikšu jūtūbā, varēsiet redzēt.
Nu tā lasot jau tas neliksies nekas īpašs, bet, piemēram, mums ir video, kur ir manas mammas pirmā skolas diena (un kaimiņu puikas, kuri mājās sagaida viņu pozēdami un sniedz viņai ziedus) un tāda pati arī mana pirmā skolas diena daudzus gadus vēlāk (kur nu jau to kaimiņu puiku dēli tajā pašā pagalmā mani sagaida no skolas)..
Diena.lv šodien raksta: “21 gadu ilgs pētījums rāda, ka cilvēkiem, kas regulāri dejo, vidēji par 76% mazāk attīstās plānprātības riski, raksta The Guardian. Zinātnieki skaidro — cilvēka centieni atcerēties dejas kustības un soļus stimulē smadzeņu darbību un aktivizē šūnas.”
kas zina, kā jau tagad būtu, neba dejošanas… 
pa vidu notiek arī ārkārtīgi jaukas lietas. Es piedalījos mazos deju svētkos Ventspilī! Ar mani nekas tāds nebija noticis un man atkal bija jādomā, cik forši tomēr ir saņemties un uzdrīkstēties. Un es ar sevi ļoti lepojos, arī saprotot, ka man vēl augt un augt un visticamāk dažas lietas nekad neiemācīties. Arī kolektīvā esmu iejutusies un pieņemta. Es tak esmu forša, tikai man vajag ilgu laiku, lai es uzdrīkstētos to parādīt!
Un, ja kāds varbūt beidzot grib tomēr redzēt kā mēs dejojam, tad 7dien 15.00 Dzintaros laipni lūgti.
šodien sapucējusies gāju pa ielu, patiesībā apstāķļu sakritības dēļ biju neparastā vietā, neparastā skatā, un pretim nāca 2 čalīši, no kuriem viens sacīja “labi izskaties”, uz ko es smaidot atbildēju “paldies” un viss, nekādu jēlu jociņu un tā. Nais!
ne sūda! (es atvainojos) es neesmu pieaugušais un neuzvedos kā pieaugušais!! Haaa! Nepieņemu pieaugušo lēmumus un nerisinu problēmas kā pieaugušais.
Jānis un Artis (un Riņķīts, the Circle [ze sērkl]) toties ir džentelmeņi.
un D.K. ir dusmīga.
yo!
*Krupji mani vienu laiku tā dēvēja, parasti liekot klāt latvisko surogātzilbi ēē - “ēē, ze smōl..”
ziniet, es paskatījos savu bakalaura diplomdarbu- un es ar to ļoti lepojos. Nudien!
kad Putniņa stāstīja Publiskajās tiesībās par administratīvo procesu, man pārāk nepatika. Bet ne par to stāsts. Jau minēju, ka saņēmos un apstrīdēju vienu sodu par stāvēšanu. Tad nu lūk - ietaupīju 30 latus (īstenībā 29, jo lats bija jāsamaksā par ierakstīto vēstuli) Un ar diezgan nelielu piepūli!
Vairs gan tur auto nenovietošu, jo stāvēt tur nudien nedrīkst, tikai protokolā tad vajadzēja atsaukties uz citu CSN punktu.
ziniet, viena mēģinājuma laikā ( mēģis notiek vidusskolas telpās, ja? vidusskolas) man bija nepieciešamība aizdoties līdz auto pēc lietām. Nav ko daudz krāmēties- cip, cip, kāda biju- pastalās, mazajā šifona bruncītī, mati zirgastē - cip, cip uz mašīnu.
Pavasarīgā pievakarē, kā tas mēdz notikt, puikas pie skolas kāpnītēm mācās trikus ar skrituļdēli. Nē, nu nekas jau, bet godīgi atzīstos, ka tad, kad puikas apstājās un komentēja (koķetā formā) manu garām došanos, es sajutos kaut kā glaimota kamoon, es - nerds, birokrāts, “pasniedzēja”..un viņi to nemanīja!!
nu tas tā, mans sieviešķīgais pavasara prieciņš!
piedodiet, kam šī tēma ir apnikusi, bet labāk tomēr par dejām, nekā par zemniekiem, ne?
bet ir noticis kaut kas nepārāk labs. Es sapratu, ka dubultajās polkās griežu pa vienu riņķi mazāk 
t.i. nevis 1,5 ar katru polku, bet 1 ar katru :( Es nezinu, kā sevi attaisno nosaukums “dubultā” polka, bet tas arī nav būtiski tagad, kad man acīmredzami ir jāpamanās veikt vēl viens aplis.. ojjj… un tas viss, kad man jau likās, ka sanāk..
www.solipasolim.lv arī neko par to nezina.. hehe..
āā, vēl pie iepriekšējā ieraksta- viena “trakulība”, kuru jūs, iespējams, nezināt gan - es skolas laikā piedalījos fizikas olimpiādē. Bez lieliem panākumiem, tiesa, bet man bija diezgan labas sekmes pat tad, kad mūs sāka skolot pats skolas direktors, kuram bija ļoti lakoniska pieeja un diezgan drastiska izpratne par skolēna sniegumu. Īstenībā man pat diezgan patika.
toties mājturības olimpiādē es dabūju vietu… (blush)
