šodien kādā sabiedriskās ēdināšanas vietā gāju garām bankomātam, ieraudzīju, ka tajā stāv aizmirsta bankas karte. Godprātīgi paņēmām to karti nodevām kasierei, ar domu, ka cilvēks, kas viņu tur pazaudēja, varētu prasīt kasierei, vai kāds nav atradis. (vienīgi,vai tik bankomats neiesūc viņu,ja parak ilgi tur stav?) cerams gan, ka arī kasiere ir godprātīga, bet nu tā, klausies tālāk.

pēc kādas stundas piemājas veikalā es konstatēju, ka mana bankas karte ir pazudusi (!!) tinu filmu atpakaļ, atceros, kur pedejoreiz iepirkos, atceros iereibušos vīriešus, kas varēja mani un pardeveju izsist no sliedēm, piezvanu, nobloķēju savu karti, bet izrādās, ka to var izdarīt arī uz laiku, tipa, ja atrod, tad var atbloķēt. Nu lūk. Piezvanu, palūdzu Vaivarei, kas ir vistuvāk tai vietai, kur pirkos, palūdzu aiziet līdz tai pārdevējai, pajautāt.Un iedomājieties, atradās!

Tā nu es šodien pazaudēju vienu un atradu divas bankas kartes.. (Vaivarei vēl pozitīvāka bilance, viņa atrada divas, nepazaudēja nevienu )