tas kaķis ir reāls mīļums

“We are pleased to inform that your paper has been reviewed and accepted for publication..”

Nice, ja vēl izdosies visi citi šī gada plāni un es nebūšu sajukusi prātā, tad varbūt jāmēģina stāties skolā vēlreiz jau no labākām pozīcijām, un iekļūt budžetā? Ok, viens gads vējā (bet darbīgs gads nekad nevar būt vējā), bet ietaupīsies 3 tk.. Kaut gan vispār šitā sociālistiskā Santas pieeja”es jau nu gan nemaksātu par savām mācībām” ir jāatmet. Visādi cilvēki apkārt maksā par savām mācībām un neko. Viss štokos! Un ne viss ir izsakāms naudā..

novēroju, ka tad, kad man uznāk pindžiņš (t.i. melnie, depresija, trauksme vienalga kā to nosauc) par dažādām dzīves tēmām, tad es vienmēr skatos dzīvokļu sludinājumus. Tagad ir visādi labi piedāvājumi btw!

p.s. parasti gan tālāk par frizieri vai kaut kādu citu sievišķīgā vājuma izpausmi, es netieku savās “lielajās pārmaiņās”. Piemēram, vakar nopirku divus pārus kurpju, bet nezinu, vai ir līdzējis. Nedaudz ir.

sēžu tajās lekcijās, it kā ir ok, tagad ari visādi interesanti cilvēki apkārt, norisinās diskusijas, ir samērā skaidras prasības, mācību pāns, viss notiek.. bet mani nepamet sajūta-varbūt tas tomēr nav priekš manis?
Tā zinātnes nozare, i mean. Pamats tam visam. Paradigma, ja gribat!

ee, kā lai sagaida pavasari?! Man ir kaut kāds vitamīnu trūkums vai kas, nav enerģijas un gribasspēka. Bet problēma ir tā, ka ir arī šausmīgi daudz visādu lietu, kas šajā pavasarī jāiespēj dzīvē, darbā un akadēmiskajā dzīvē/skolā (jā, izskatās, ka viņi beidzot būs ieskrējušies). Tikmēr ārā ATKAL snieg. Es pat pati nedaudz brīnos, kā līdz šim ar visu tieku galā. Čik čirik!

jā, bet ko jūs man ieteiktu? aptiekas vitamīnus, dabīgās sulas, citronu/ingvera dzērienu?

labi, ka atkal esmu mājās. Šitādi braucieni tomēr krietni nogurdina. Viss galu beigās arī labi beidzās, atklāju arī patīkamāku pilsētas daļu. Horvāts arī pastāstīja par to, kāpēc tā pilsētas daļa nebija forša. Atļāvu arī francūzim samaksāt par taksi. Rumānis vienīgi neatvadījās (netiek pāri tam kurvītim, ko viņam iedevu hihi). Kopenhāgenas lidmašīnā priecājos redzēt blondos skandināvus un galu beigās Artis mani sagaidīja, pabaroja, padzirdīja un sasildīja. Tāds nu man apceļojums sanāca.

Tagad vien tīksmi jāgaida, kad kontā ieripos Eiropas eksperta samaksa (beidzot tas notika arī ar mani, es tak jau sen to biju pelnījusi hihi)

un šitā vienmēr..vakariņu pasākumā tiek pasniegts vīns un tad visi iekustās…balkānu tautas sāk dziedāt un dejot(un LV vēl sevi sauc par dziedātāju tautu..), francūzis tiek pāri savai valodas barjerai. Bet aizvien pieturas pie manis, jo liekas, ka es saprotu visdaudzāk. man liekas, ka es jau saprotu, ne tikai 35%, bet jau kādus 55% no francūža valodiņas un jau kādus 5% no franču valodas, rumānis sāk palaist rokas, jautā, kas es esmu pēc horoskopa un saka, ka man ir neparasti garas skropstas (wtf?)  un visi ir smaidīgi un priecīgi. Es esmu nepiedodami jauna šai visā visumā ļoti vīrišķajai kompānijai. Beigu beigās liftā, pat visnoslēgtākie maķedonieši (upd. tas bija albānis, upd2:šitā sajaukt ir BRIESMIGA kļuda hihi) sadūšojas paprasīt, vai es saprotot krieviski.Es saglabāju ziemeļniecisko vēsumu (ak jel), bet kopumā iesaistījos, klausījos, smējos un arī runāju un stāstīju jokus :)izņemot saldo, viss bija garšīgs. Nezinu, ko lai dara rītvakar, jo man te vakaros ārā iet bail (te uz ielām ir pārsvarā tikai džeki un visi lupī, es saprastu, ja būtu blonda..)

neomulīga un ne pārāk smuka. jei bogu. Man tā nekad nav bijis, ka šitā liekas.  Pat tie kalni, ko pa dienu var redzēt, neglābj.

es esmu galīgs  iesācējs šitādos braucienos.

nē, es nevaru nepriecāties par jaunajām gardumu pamācībām (ekskluzīvi varu informēt, ka tas tieši no Bulduru vidusskolas jaunajiem ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem):

kā pagatavot vecrīgas? un garšīgus bezē šokolādes/mandeļu cepumus ? (un to saku es, kas īpaši bezē cepumus vispār neēd - tikai tos, ar kokosu, kas bija Valmieras tirgū un šos)

:))